Latvija ārzemnieku acīm: 10 lietas, kas padara šo vietu unikālu

Es un Kevins nesen pie glāzes lieliskā Abadal Franc tērzējām par Latviju – vietu, kas mums abiem ir kļuvusi par mājām. Lai gan nākam no tik dažādām pasaules malām – es, katalānis no Barselonas, un Kevins, amerikānis no Čikāgas – abi esam atraduši šeit kaut ko īpašu. Šajā aizraujošajā sarunā izkristalizējās desmit lietas, kas mūs visvairāk uzrunā.

Vizītkarte:

Oriols Bernads (Oriol Bernad), 38 gadi
Dzimis un audzis: Barselonā (Katalonijas autonomais apgabals Spānijā).
Nodarbošanās: Fotogrāfs (www.urifoto.lv), Katalonijas vīna veikala “Raïm” (www.raim.lv) īpašnieks.
Ģimenes stāvoklis: Precējies. Sieva Nika Bernade mārketinga eksperte, vīna veikala “Raïm”  līdzīpašniece.

Kevins Irlens (Kevin Irlen), 60 gadi
Dzimis un audzis: Mineapolē (Minesotas štats, ASV), audzis un lielāko daļu dzīves pavadījis Čikāgā (Ilinoisas štats, ASV).
Nodarbošanās: Programmētājs, uzņēmuma “Multipolar Digital” (www.multipolardigital.com) dibinātājs.
Ģimenes stāvoklis: Precējies. Sieva Anita Dzirne-Irlena. Dzimusi Austrālijā latviešu emigrantu ģimenē, augusi ASV, uzņēmuma “Multipolar Digital” līdzīpašniece.

Foto pa kreisi: Es kopā ar sievu Niku. Iepazināmies Barselonā foto sesijas laikā. Foto pa labi: Kevins Irlens un Anita demonstrē mākslas darbus, kas radīts ar Kevina izveidotās datorprogrammas palīdzību.

Ikviena cilvēka dzīvē notiek kādas likumsakarības, kas ietekmē tālākās izvēles. 

Es Latviju iepazinu un iemīlēju, jo Barselonā foto sesijas laikā iepazinos ar savu topošo sievu – latvieti Niku. Drīz vien pārcēlos uz Rīgu, lai sāktu veidot dzīvi šeit. Kevins ar sievu Anitu uz Latviju pārcēlās, sākoties Covid-19 pandēmijai. Viņi saprata, ka Latvijā jūtas vislabāk, tāpēc šobrīd visi nākotnes plāni saistās ar šo zemi. 

Gan es, gan Kevins šeit esam uzsākuši uzņēmējdarbību. Kevins, izmantojot savas programmētāja iemaņas, veido digitālus mākslas darbus, kuru rakstus izmanto arī apģērba apdrukāšanai. Savukārt, es piedāvāju “tūrisma fotogrāfa” pakalpojumus un attīstu Katalonijas vīna veikalu “Raïm”.

Latvija – mājas, ko sargāt

Latvija pasaulei, iespējams, ir mazāk zināma vieta. Tomēr tas nemazina šīs brīnišķīgās zemes vērtību, skaistumu un unikalitāti. Ironiskā kārtā latviešiem pašiem šeit šķiet pārāk liela province – ne gluži briesmīga, bet tomēr.

Sarunās esmu apjautis, ka teju katra latvieša sapnis ir dzīvot Barselonas vai Čikāgas nebeidzamajā kņadā. Bet mēs esam Rīgā un baudām plašās debesis un mierīgo pilsētas dzīvi. Manuprāt, vēstījums ir ļoti vienkāršs – latviešiem jāpaskatās uz sevi un jānovērtē tas, kas viņiem ir.

Kevins piekrīt manam sacītajam, ka pazīstamais mēdz kļūst ikdienišķs un var radīt nicinājumu – ir viegli nenovērtēt to, kas tev ir, un vēlēties būt kaut kur citur. Tajā pašā laikā viņš ir nonācis pie secinājuma, lai gan daudzi latvieši bieži vēlas dzīvot kaut kur citur, viņi joprojām sirdī saglabā sajūtu, ka Latvija ir viņu mājas. 

“Jā, mēs visi vēlamies, lai mūsu karjera un dzīves ceļi aizved uz brīnišķīgām vietām, lai varētu ceļot un dzīvot dažādās valstīs. Ja paliec vienā vietā, protams, tas var likt justies mazliet apnicīgi un ierobežojoši,” prāto Kevins un ar lielu pārliecību piebilst, ka tajos latviešos, ar kuriem ikdienā satiekas, mīt spēcīga sajūta, ka, neskatoties uz visām problēmām vai grūtībām, Latvija ir mājas, ko aizstāvēs un būs gatavi par tām mirt. Latvija ir viņu identitāte un vēsture.

Es Lāčplēša dienā, noliekot svecīti Rīgā pie Prezidenta pils.

Rīga - dārgakmens

Katru reizi, kad saku, ka esmu no Barselonas, cilvēku reakcija ir ļoti pozitīva – viņu sejās parādās liels smaids, kas pauž – oho, tu esi no Barselonas! Un tad parasti seko jautājums – un ko tu dari šeit? Es jūtu, kā latvieši apbrīno Barselonu un Vidusjūras īpašo atmosfēru. Es no vienas puses saprotu šo attieksmi, jo Barselona patiešām ir forša un maģiska vieta. Bet no otras puses, cilvēki ir vairāk iemīlējušies idejā par šarmanto Barselonu. 

Es kā cilvēks, kurš tur audzis un dzīvojis visu līdzšinējo dzīvi, varu teikt, ka dzīve šajā pilsētā var kļūt emocionāli nogurdinoša – tā ir tik aizņemta un rosīga, tūristu pārpilna teju visu gadu. Nav iespējams atrast vietu, kur varētu patiešām elpot tā, kā to var darīt šeit, Rīgā. Šorīt es aizgāju uz Vecrīgu, lai nofotografētu dažus skatus. Vienkārši satriecoši, ka tik skaistā dienā kā šodien, es varu mierīgi pastaigāties, varu iet visur, varu brīvi braukt ar velosipēdu. Rīga ir dārgakmens.

Kas ir mans īstais “es”?

Kevins piebalso manam teiktajam un piebilst, ka mūsdienās valdošā globalizācija vietējās identitātes procesam vairāk kaitējusi nekā palīdzējusi. Viņš uzskata, ka globalizācija ir veicinājusi ideju par savstarpēju pielīdzināšanos un sekošanu pasaules tendencēm, taču aizmirstam par atšķirīgo. Tas nozīmē autentisku kultūru un identitāšu iznīcināšanu. Bet tās ir jāsaudzē, it īpaši mazās, kas atrodas pastāvīgā lielāku kultūru ēnā. 

Kevins prāto, ka mēs visi vēlamies, lai būtu pieejams viss, lai mēs varētu baudīt to pašu, ko citi, un būtu līdzīgi, bet vienlaikus, kādā brīdī katrs no mums vēlas būt īpašs – kas ir mans īstais "es"? Kāda ir mana īpašā vieta pasaulē? “Pat, ja nedomājam tieši šādā veidā, katram jāatrod sava ceļš – kā nopelnīt iztiku, kā veidot ģimeni un audzināt bērnus."

Un tad ir jautājums: vai labāk palikt vietā, ko pazīsti, kur ir tavi atbalsta tīkli, vai labāk doties uz jaunu vietu, kur neviens tevi nepazīst, un uzsākt visu no nulles, jo tur šķietami iespējams ir viss? Tā ir vispārējā dzīves ceļojuma dinamika – no bērnības uz pieaugušo vecumu, kur tu centies saprast, ko pasaule tev sagatavojusi, un cik daudz spēka tev ir, lai to mainītu vai ietekmētu, un cik daudz ierakstīts tavā ģenētiskajā kodā.” Spriež Kevins.

Foto pa kreisi: Es Līgo dienā. Foto pa labi: Kevins Irlens ir laimīgs, jo piedalījies tik īpašā notikumā – Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

Latvieši, komunikācija un laiks

Neatkarīgi no globalizācijas procesiem un centieniem līdzināties citiem, tomēr ir vērojamas atšķirības starp latviešiem un citam tautām. Es nāku no Vidusjūras kultūras, kur cilvēki ir temperamentīgāki un ekspresīvāki.

Kad pārcēlos uz Latviju, es uzreiz sajutu šo... Jā, latvieši šķiet mierīgāki. Tomēr reizēm man ir grūti, ja ir jāatrisina kāda problēma, latvieši vēlas atrisināt situāciju pēc iespējas ātrāk. Un man tas dažreiz šķiet gandrīz vai pārāk steidzīgi. Es mēdzu uzstāt, varbūt varētu man paskaidrot vairāk un vienkārši dažas minūtes parunāt ilgāk. Un tas ir normāli, ka tu iejūties sarunā un dziļāk iepazīsti tēmu. Beigās komunikācija ir jebkura darījuma būtība pasaulē – vai tā būtu fiziska, vai sociāla. Tāpēc ir svarīgi spēt komunicēt. Turklāt patīkamā veidā.

Kevins, man piekrītot, papildina, ka uzskata, ka šāds novērojums var rasties, jo cilvēki Latvijā kopumā augstāk vērtē savu laiku. Cilvēki ir gatavi apstāties un paskatīties uz kaut ko jaunu vai atšķirīgu. Viņš novērojis, ka Amerikā publiskā telpa ir pārsātināta ar reklāmām, bet cilvēki ir noguruši, ka viņiem pastāvīgi kaut kā pārdod. Tur ir sajūta, ka cilvēkiem vienkārši nav laika – viņi ir pārāk aizņemti. Kevins stāsta, ka lai Amerikā varētu atļauties palēnināt dzīves tempu, cilvēkam jābūt finansiāli nodrošinātam: “Tikai priviliģētie var atļauties nejust steigu un nedaudz izbaudīt dzīvi.

Savukārt Eiropā kopumā ir pieeja, kur neatkarīgi no mūsu statusa vai situācijas, mēs cenšamies novērtēt to, ko dzīve piedāvā, un nedaudz vairāk cenšamies mācīties un iegūt jaunas pieredzes. Bet īpaši jaunāko cilvēku vidū es jūtu, ka viņi ir vērsti uz pasaules aptveršanu. Tas ir tāds “jā, es gribu izbaudīt to, kas ir pasaulē, un, ja tas atnāk līdz manām durvīm, vēl labāk”.

10 iemesli, kas padara Latviju tik īpašu un unikālu

Nav komentāru

Komentēt